LEGAL ASSUMPTION AS THE BASIS FOR REMOVAL OF BURDEN OF PROOF

Edgars Golts

Abstract


This work is part of the author's research promotion work on evidence in tax law. The author establishes in his work the objective of examining the legal assumption – the presumption, replacing the evidence in the dispute, which, in turn, is the basis for transferring the burden of proof to the other party involved in the dispute. The author comes to the conclusion that the burden of proof, whether transferable or not, has been transferred to the opposing party in cases where the evidence has been replaced by a presumption. The author uses scientific methods in his work: analytical, inductive (cognition), monographic or descriptive, quantitative, qualitative method. The author examines the grounds of proof and the interaction of legal presumption only in the field of public law, in particular in criminal procedural and administrative infringement proceedings. In this work, as in previous works, the author examines procedural issues of administrative offences identical to criminal law, based on the notion that administrative violation rights are viewable like criminal matters, on the same principles and standards of evidence.


Keywords


tax law, legal assumption; presumption; transferring the burden of proof

Full Text:

PDF

References


Cilvēktiesību tiesas lieta Västberga Taxi Aktiebolag un Vulic pret Zviedriju, pieteikuma numurs 36985/97, 2002. gada 23. jūlijs.

Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 15.02.1922. Publicēta: Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993, nr. 43. Pēdējie grozījumi 14.06.2016.

Vedins, I. Patiesība un taisnīgums. Latvijas Policijas akadēmijas raksti 7. – Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2000., 15. lpp.

Vedins, I. Zinātne un patiesība. 18.2. sadaļa „Izziņa un patiesība”. – Rīga, 2008.

Vedins, I. Patiesība un taisnīgums. /g. r. A. Kavalieris. Latvijas Policijas akadēmijas raksti 7.– Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2000., 16. lpp.

Turpat, 34. lpp

Jakubaņecs, V. Tiesības sabiedrībā. – Rīga: "P & K" tipogrāfija, 1998., 6. lpp.

Liede, A. Latvijas PSR Kriminālprocess (vispārīgā daļa) un tiesu pierādījumi. – Rīga, izdevniecība „Zvaigzne”, 1970., 212. lpp.

Strada-Rozenberga, K. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Vispārīgā daļa. Rīga : Biznesa augstskola „Turība”, 2002., 114. lpp.

Turpat, 63. lpp.

Сумбарова, М. Уголовный процесс Латвии. Краткий курс. Общие положения: учебное пособие. Рига: Jumi, 2012, 31. lpp.

Ose, D. Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā. Promocijas darbs. Rīga, 2013. Skatīts https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5139/23437-Daina_Ose_2013.pdf?sequence=1

Balodis, J. Nepatiesa liecība kā pretdarbība tiesai. Tieslietu ministrijas Vēstnesis. 19. gads. – Tieslietu ministrijas izdevums. A. Gulbja grāmatu spiestuve Rīgā, Ausekļa ielā 9, 1938., 415. lpp.

Briede, J. Pierādījumi administratīvo pārkāpumu lietās. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.4/2002, 53. lpp.

Turpat, 30. lpp.

Dombrovskis, R. Pierādījumu izpratne kriminālprocesā. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.1/2000, 43. lpp.

Jakubaņecs, V. Juridiski terminoloģiskā skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: b.i., 1999., 81. lpp.

Liede, A. Latvijas PSR kriminālprocess (vispārīgā daļa) un tiesu pierādījumi. – Rīga: Zvaigzne, 1970.

Jurkeviča, T., Šmits, K. Pierādīšanas pienākums: pierādīšanas standarta procesuālā izpratne. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.3/2017, 44. lpp.

Turpat, 47. lpp.

Dzalbe, P. (2012. gada 9. septembris). AT senators: Augstus pierādīšanas standartus kriminālprocesā noteic likums, nevis tiesa. Retrieved aprīlis 24, 2018, skatīts https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/at-senators-augstus-pieradisanas-standartus-kriminalprocesa-noteic-likums-nevis-tiesa-13966813

Petrova, S. Pierādīšanas priekšmets nepilngadīgo lietās. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr. 4/2001, 23. lpp.

Augstākās tiesas spriedums lietā. SKK-314/2010, A. S. (n.d.). Skatīts: aprīlis 24, 2018, from http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/kriminallietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2010

Kūtris, G. Juridisko terminu vārdnīca. – Rīga: Nordik, 1998., 203. lpp.

Radzeviča, D. (2014). Pierādīšanas standarts: "ārpus saprātīgām šaubām" un "saprātīgu šaubu radīšana". Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.2/2014, 34. lpp.

Ņesterova, I. Tiesību sevi neapsūdzēt pamatojums. Juridiskā zinātne, Nr.4/2013, 157. lpp.

Sumbarova, M. Personsas, pret kuru uzsākts kriminālprocess tiesiskais stāvoklis, pēc Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma. – Rīga: SIA "JUMI", 2011., 67. lpp.

Normas, kas paredz atbildību par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, atbilst Satversmei.http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-paredz-atbildibu-par-juridiskas-personas-nokavetajiem-nodoklu-maksajumiem-atbilst-satversmei/, 13.,14. punkts.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2012. gada 6. oktobris). Skatīts: 2018. gada 23. aprīlis no http://eur-lex.europa.eu: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12012P%2FTXT

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (1997. gada 13. jūnijs). Skatīts: 2018. gada 23. aprīlis, from www.likumi.lv: http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (2003, aprīlis 23). Retrieved maijs 23, 2016, from www.likumi.lv: http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/705

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācija (2013. gada 2. janvāris). Skatīts: 2018. gada 23. aprīlis, from http://www.tiesibsargs.lv/:http://www.tiesibsargs.lv/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/

Baikovs, A. Īpašās juridiskās konstrukcijas (aksiomas, prezumcijas,fikcijas un preferences) Latvijas civiltiesībās. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.2/3/2011, 175. lpp.

Uglow, S. Evidence: Text and Materials. London: Sweet & Maxwell, citēts pēc: Strada-Rozenberga, K. (2002) Objektīvā patiesība vai subjektīvā pārliecība kā pierādīšanas standartu kritēriji kriminālprocesā (I). – Rīga: Likums un Tiesības, 4 sējums, Nr.31, 60.-61. lpp.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra spriedums lietā Nr. 2004-16-01, 7.1. punkts.

Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedums lietā Nr. 2002-04-03, secinājumu daļas 2. punkts.

Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.2. punkts, http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2010-01-01_Spriedums.pdf

Kriviņš, A. Pierādīšanas nastas pārnešana un legālās prezumcija korupcijas ierobežošanas un apkarošanas kontekstā. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.3/2012, 36.-46. lpp.

Baikovs, A. Īpašās juridiskās konstrukcijas (aksiomas, prezumcijas,fikcijas un preferences) Latvijas civiltiesībās. Administratīvā un kriminālā justīcija, Nr.2/3/2011, 177. lpp.

Konkurences tiesību apkārtraksts, http://tgsbaltic.com/assets/Uploads/News/Competition-Newsletter-2015-02-16-LV-.pdf

Paziņošanas likums, pieņemts 16.06.2010. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30.06.2010. ar grozījumiem 01.03.2017.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr.A420425413 SKA-848/2015.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 16. februāra lēmums lietā SKK 01-0095/06 (krimināllieta Nr.018100014030, http://www.at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2006/kd160206.doc

Satversmes Tiesas spriedums lietā Nr. 2012-15-01, http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2012-15-01_Spriedums.pdf




DOI: http://dx.doi.org/10.17770/acj.v3i84.3464

Refbacks

  • There are currently no refbacks.


Copyright (c) 2019 Administrative and Criminal Justice



This journal is distributed with an international license:

Creative Commons Attribution 4.0 International License