DISCOURSES OF LATGALIAN REGIONAL DISTINCTIONS IN THE LATVIAN PRESS: A HISTORICAL OUTLOOK (1920–1934)

Vladislavs Malahovskis

Abstract


Latgale is characterized by a number of distinctions shaped by historical developments: the uniqueness of the Latgalian language, the dominance of Catholicism and its influence on cultural processes (in contrast to Lutheranism in the rest of Latvia), the mixed ethnic composition of its inhabitants (especially the presence of Russians and Poles and their cultural influence), etc.

Even after the creation of an independent state, Latvians still lacked a unified national consciousness. The Latvians of Latgale were often seen in contrast to other Latvians in Latvia – the “Balts”. The aim of this article is to clarify the role and activities of Latvian newspapers to shape public perception of Latvia during the first Republican period (1920–1934). The article examines approximately 80 texts in the Latvian (Latgalian and the so-called, at the time, “Baltic”) press. These texts are taken from Latgalian papers Latgolas Vōrds” ‘Latgale’s Word’, Latgalits” ‘The Latgalian’, Jaunō Straume” ‘The New Stream’, Zemnīka Bolss” ‘The Farmer’s Voice’; as well as from the “Baltic” newspapers Brīvā Zeme” ‘The Free Land’, Latvijas Sargs” ‘The Latvian Guard’, Latvis” ‘The Latvian’, Latgales Ziņas” ‘The Latgalian News’; the journal Ekonomists” ‘The Economist’; and the monthly periodical Burtnieks” ‘The Soothsayer’.

The research is supported by qualitative data analysis – historical discourse approach – using the discursive construction of the distinction between “us – them”. The construction of “us – them” is one usually based on stereotypes and prejudice. A negative experience with an “opponent/ enemy” is often seen to be representative of the whole group, whereas a positive experience is seen to be an exception. The article also examines linguistic techniques which are used to accent arguments.

In analyzing the discursive themes in Latgalian newspapers, it is possible to observe a constructed opposition between two societies/ cultural groups – “Balts” and Latgalians.

Distinguishing characteristics of the Latgale region according to the Latvian (and especially, national-conservative) press are presented as multifaceted; however, discourse is never focused upon cooperation, but, conversely – upon mutual cultural alienation.

Keywords


Latvian press; Latgale; Latgalians; „Baltics”

Full Text:

PDF

References


Brolišs, Jāzeps (2000). Nacionālie procesi (būtība, tipi, veidi, pretrunas, izpausmes). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola.

Delanty, Gerard, Wodak, Ruth, Jones, Paul (2008). Identity, belonging and migration. Liverpool: Liverpool University Press.

Ivanovs, Aleksandrs. (2008). Historiogrāfija kā reģionālās identitātes balsts: ieskats Latgales vēstures historiogrāfijā. Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Rīga: Latvijas Universitāte.

Jēkabsons, Ēriks, Ščerbinskis, Valters (sast., 2006). Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Rīga: Jumava.

Kļavinska, Antra (2012 a). Čangaļi. Šuplinska, Ilga (zin. red., 2012). Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca I. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola.

Kļavinska, Antra (2012 b). Čiuļi. Šuplinska, Ilga (zin. red., 2012). Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca I. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola.

Malahovskis, Vladislavs (2014 a). Mērnieku laiki Latgalē (20. gadsimta 20. gadi). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola.

Malahovskis, Vladislavs (2014 b). Some Aspects of the Relations between Catholic Church and the State in the Independent Latvia: the Concordat and the Preservation of Principles of Christian Ethics. SOTER (Journal of Religious Science), 49 (77). Kaunas: Faculty of Theology at Vytautas Magnus University. 51–62.

Malahovskis, Vladislavs (2007). Lauku iedzīvotāji Latgalē 20. gadsimta 20. gados: daži dabiskās un mehāniskās kustības aspekti. Vēsture: avoti un cilvēki. XVI zinātniskie lasījumi. Daugavpils: Daugavpils Universitātes apgāds „Saule”. 147–153.

Počs, Kārlis (1997). 1917. gada Rēzeknes apvienošanās kongress un tā nozīme Latgales vēsturē. Rēzeknes kongress (1917–1997). Zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība. 5–16.

Ščerbinskis, Valters (2005). Ieskats latgaliešu separātisma jautājumā: „Dzelžu leģiona” memorands 1939. gadā. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 8. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte. 62–73.

Zelče, Vita (2006). Vara, zinātne, veselība un cilvēki: eigēnika Latvijā 20. gs. 30. gados. Latvijas Arhīvi, 3. Rīga: Latvijas Valts arhīvu ģenerāldirekcija. Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 94–137.

Akermanis, Eduards (1928). Apdraudētā latvju tauta. Burtnieks, 9. 819–831.

Brics, J. (1929). Sakarā ar „Latgales Ziņu” rokstim. Latgolas Vōrds, 38.

Centrālā statistikas pārvalde (2015). Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf, sk. 07.12. 2015.

C. (1927). Sopigi jautōjumi. Latgolas Vōrds, 6.

Ceichners, Alfreds (1930). Galveno tautību loma Latvijas saimnieciskajā dzīvē. Ekonomists, 8. 321– 329.

Č. (1930). Pormatumi latgališim navītā. Latgolas Vōrds, 49.

D., V. (1934). Latgale un Latwija – diwas autonomas walstis. Latvis, 3726.

G., J. (1920). Mahcaties pasiht Latwiju. Latwijas Sargs, 131.

Kibeļniks, D. (1929). Latgališi apdraudut latvju tautu! Latgolas Vōrds, 2.

K-iks, D. (1932). Naida un malu pabyras nu baltišu dorza. Latgolas Vōrds, 7.

Lapiņš, Kārlis (1928). Dzīve „Baltiešu Sibirijā”. Latvis, 2085.

Lapiņš, Kārlis (1929). Latgaliešu pārmērības un baltiešu uzdevumi. Latgales Ziņas, 36.

LRSSS (a) – Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas. 4. ses., 1525. sl.

LRSSS (b). 5. ses., 2848., 2849. sl.

Logoss (1931). Rokas nost no mūsu ticības! Latgales Ziņas, 2.

M., D. (1927). Baltiši un mes. Latgolas Vōrds, 37.

M., J. (1926). Vai latgaliba brīsmōs. Latgolas Vōrds, 42.

Nīdra, Jōnis (1933). Uz kurīni vad baltīšu nacionālisms? Latgolas Vōrds, 39.

Red. (1933 a). Baltišim nuzuda 1 miļjons latu. Latgolas Vōrds, 20.

Red. (1932 b). Brēcošas netaisnības Latgalē. Latgales Ziņas, 14.

Red. (1915 c). Kai mes paši sewi saucam? Drywa, 41.

Red. (1922 d). Latgališi, sorgites! Latgolas Wōrds, 11.

Red. (1934 e). Latgaļu politikas pamati. Latgolas Vōrds, 5.

Red. (1934 f). Latgaļu politikas pamati. Latgolas Vōrds, 4.

Red. (1934 g). Latgaļu politikas pamati. Latgolas Vōrds, 11.

Red. (1925, h). Latgolas vajadzibas un jūs apmirinošona. Latgolas Vōrds, 1.

Red. (1922 i). Myusu waldibas nacijonala politika. Latgolas Wōrds, 30.

Red. (1921 j). Nawar waira kluset! Latgolas Wōrds, 26.

Red. (1933 k). Veļ baltiši pisavynojuši valsts naudu: vīns – 250 000, ūtrys – 50 000 rybļu. Latgolas Vōrds, 31.

S. (1922). Latgales separatisms. Latvis, 302.

S. (1933). Uzbrukumi latgališim narimst. Latgolas Vōrds, 14.

S., I. (1932). Vyslatvisko kuļtura. Latgolas Vōrds, 39.

Skujenieks, Marģers (1930). Trešā tautas skaitīšana Latvijā. Rīga: Valsts statistiskā pārvalde.

Skujenieks, Marģers (1931). Vairāk vērības austrumu nomalei. Tautību jautājums Latgalē. Latviešu Balss, 12.

Susejs (1924 a). Globit latgališu izluksni! Latgolas Vōrds, 18.

Susejs, V. (1924 b). Vinibas jaucēji. Latgolas Vōrds, 31.

Sylovs, A. (1924). Pyulejas istostit un maldynot. Latgolas Vōrds, 3.

Trasuns, Francis (1925). Baltiši un latgališi. Zemnīka Bolss, 22.

Trasuns, Jezups (1922). Latgolas politika. Jaunō Straume, 2.

Za-is, J. (1931). Naids navītā. Latgolas Vōrds, 83.

Вилнис, В. (1927). Cепаратизмь вь Латгалiи и борьба сь нимь. Слово, 509.




DOI: http://dx.doi.org/10.17770/latg2015.7.1211

Refbacks

  • There are currently no refbacks.