THE PHENOMENON OF MARRIAGE IN THE CONTEXT OF SUSTAINABLE DEVELOPMENT

Authors

  • Inga Kudeikina Rīga Stradiņš University

DOI:

https://doi.org/10.17770/sie2020vol6.4841

Keywords:

cohabitation, marriage development, marriage, matrimonial rights, society

Abstract

The marital relationship has been changing over time. The institution of marriage has become more democratic, following societal development. Marriage and divorce have lost their bureaucratic and moral obstacles. However, marriage has retained its role in the welfare of spouses and the evolution of society. Law protects the moral and economic rights of spouses. It should be noted, however, that the safeguarding of spouses’ rights and interests a priori concerns the rights and interests of third parties. This is the phenomenon of marriage. In a legal relationship, spouses are recognised as special right holders by default, which refers, for example, to insolvency proceedings, matrimonial property regimes and social rights. The research analyses the correlation between the trends of the institution of marriage and third-party rights in the context of the welfare of society. The objective of the research is to analyse the institution of marriage in order to trace its development in the modern world and establish how it affects third-party rights and public interests in general. The research employs methods of legal interpretation to analyse legislation and the inductive and deductive method to draw conclusions and formulate suggestions. Based on the results of the research, the institution of marriage is undergoing transformation. Marriage is losing its initial importance. Unmarried cohabitation is becoming increasingly prevalent. The biggest challenge is to balance the right to self-determination of a person choosing cohabitation and the public interest in legal stability and predictability, which are essential for the sustainable development of society.

 

Downloads

Download data is not yet available.

Author Biography

  • Inga Kudeikina, Rīga Stradiņš University
    Associate professor at Riga Stradins University, Faculty of Law

References

Civillikums. Pirmā daļa. Ģimenes tiesības (1937). Latvijas Republikas likums. Pieņemts: 28.01.1937. Stājas spēkā: 01.09.1993. Publicēts: Valdības Vēstnesis, 41, 20.02.1937. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/90223-civillikums-pirma-dala-gimenes-tiesibas

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (2013). Latvijas Republikas likums. Pieņemts 29.11.2012. Stājas spēkā 01.01.2013. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 197, 14.12.2012. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/253442-civilstavokla-aktu-registracijas-likums

Civilprocesa likums (1999). Latvijas Republikas likums. Pieņemts: 14.10.1998. Stājas spēkā: 01.03.1999. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994. gada 26. maija spriedums lietā Keegan v. Ireland. Retrieved from https://www.womenslinkworldwide.org/files/aad08712bcbfd4db53f105592aeb7ccf.pdf

Fincham, F.D., & Bradbury, T.N. (1990). The Psychology of Marriage: Basic Issues and Applications. First Edition. New York: The Guilford Press.

Gordejuks, Е. (2017). Brak i dogovor: sravnitelno – pravovoi aspekt. Moskva: Vestnik Moskovskogo universiteta MVD, 1, 138.

Grozījumi Civillikumā (2013). Latvijas Republikas likums. Pieņemts 29.11.2012. Stājas spēkā 01.01.2013. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 200, 20.12.2012. Retrieved from https://www.vestnesis.lv/op/2012/200.3

Kudeikina, I. (2015). Laulības noslēgšanas institucionālās piekritības problēmas. Politiskās, ekonomiskās, sociālās un tiesiskās sistēmas transformācijas Latvijā. un pasaulē. RSU zinātniskā konference 2015.gada 26.–27.martā. Retrieved from https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Zin%C4%81tnes%20departaments/zinatniskas_konferences/2015/8sekcija/laulibas_noslegsanas_institucionala_piekritiba.pdf

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 1.februāra spriedums lietā Nr.SKC-4/2012. Retrieved from

http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2012

Latvijas Republikas Satversme (1922). Latvijas Republikas likums. Pieņemts: 15.02.1922. Stājas spēkā: 07.11.1922. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

Noteikumi par civilstāvokļa aktu valsts reģistrācijas samaksu (2013). Ministru kabineta noteikumi Nr.906. Pieņemti 24.09.2013. Stājas spēkā 27.09.2013. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 188, 26.09.2013. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/260214-noteikumi-par-civilstavokla-aktu-registracijas-valsts-nodevu

Pacientu tiesību likums (2010). Latvijas Republikas likums. Pieņemts: 17.12.2009. Stājas spēkā: 01.03.2010. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 205, 30.12.2009. Retrieved from https://likumi.lv/ta/id/203008-pacientu-tiesibu-likums

Putniņa, A., Dupate, K., Mileiko, I., & Brants, M. (2015). Pētījums par laulības nereģistrēšanas problemātiku. Retrieved from

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/Saturs/Gala_zi%C5%86ojums_19012016.pdf

Strelerts, T. (1939). Bezlaulības kopdzīve no procesuālo likumu viedokļa. Tieslietu ministrijas Vēstnesis, 3, 705-711.

Valsts sociālo pabalstu likums (2003). Latvijas Republikas likums. Pieņemts: 31.10.2002. Stājas spēkā: 01.01.2003. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 19.11.2002. Retrieved from https://likumi.lv/doc.php?id=68483

Downloads

Published

2020-05-20

How to Cite

Kudeikina, I. (2020). THE PHENOMENON OF MARRIAGE IN THE CONTEXT OF SUSTAINABLE DEVELOPMENT. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference, 6, 647-655. https://doi.org/10.17770/sie2020vol6.4841