THE DEVELOPMENT OF PRINCIPLES OF THE PUBLIC CONSTRUCTION PROCESS
DOI:
https://doi.org/10.17770/acj.v1i82.2891Keywords:
Public process of construction, principles, development, interestsAbstract
The aim of the article is to research the process of development of principles of the public construction process. The author shows the stages of formation and consolidation of the principles of the public construction process, as well as reflects the main tendencies in the future.
As regards the construction process, there are many interests which come into conflict and which can be contradictory among themselves. First of all, there are the neighbours’ interests which are mainly related to the issues of private law, and, secondly, the public or general interests which are mainly related to the right to a favourable environment. The objective of the principles of the public construction process is to ensure protection of these interests. During the first years of existence of the Republic of Latvia, special attention was paid to the construction legal regulation. The principles of construction during this period are closely related to the desire to create a system that provides construction according to a predetermined plan and order and serves the restoration of the national economy after the historical shocks. Following the restoration of the independence of the Republic of Latvia, the principles of construction are to be derived from the conditions provided by regulatory enactments and recognised as an instrument that provides for the transition to the implementation of the public construction process that is appropriate to the Western legal scope. Thanks to the new Construction Law, the construction principles have been “embedded” in the law as legal norms, which allow solving problems of the persons involved into construction process, as well as the issues of neighbourhood and environmental protection according to the modern needs.
References
Būvniecības likums. Latvijas Vēstnesis, 146, 30.07.2013.
Pagaidu noteikumi par buhwneezibu un tās pahrwaldiscanas kahrtibu. Waldibas Wehstnesis, 1921. 15. jūnijs, nr.131., 1.-2. lpp.
Pārskats par iekšlietu ministrijas darbību. 1922. gads. Būvvaldes darbība 1922. gadā. Valdības Vēstnesis, 1923. 20. janvāris, 1. lpp.
Pirmās pilsētas, kas ieguva šādus būvnoteikumus, bija Sabile, Madona, Balvi, Dobele, Jaunjelgava, Ventspils, Cēsis, Valmiera.
Obligatoriskie noteikumi par skursteņu un citu dūmu vadu tīrīšanu Rīgā. Domes 1921. gada 17. februāra noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1921. 18. aprīlis, nr.84, 3. lpp.
gadā Rīgas ģenerālplāns un pilsētas centrālās daļas detālplānojuma projekts tika iesniegts Ministru kabinetā. Tomēr minētie dokumenti netika apstiprināti. No: Rīgas pilsētas apstādījumu attīstības koncepcija. 32. lpp. Pieejams: http:// www.agenda21riga.lv/upload_file/apstadijumu)koncepcija.doc [aplūkots 2017. gada 18. aprīlī].
Noteikumi par lauku dzīves atjaunošanu: Valdības rīkojums. Valdības Vēstnesis, 1922. 11. aprīlis, nr.83., 1. lpp.
Sacensības noteikumi paraugu ēku izbūvei jaunsaimniecībās. Valdības rīkojums. Valdības Vēstnesis, 1922. 2. decembris, nr.272, 1. lpp.
Krastiņa A. Zemnieku celtnes Vidzemē 19. un 20. gs. Grām.: Arheoloģija un etnogrāfija. Rakstu krājums. V. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1963., 183. lpp.
Jau 1922. gadā atsevišķu apdzīvotu vietu obligātajos noteikumos paredzēts, ka ēkas celšanai miestos vai apdzīvotās vietās ar miesta raksturu jāsaņem atļauja, pirms tam apriņķa valdei jāiesniedz lūgumraksts un plāns, jāsamaksā zīmognodoklis. No: Obligatoriskie pagaidu noteikumi par būvēm Daugavpils apriņķī. Valdības Vēstnesis, 1922. 5. maijs.
Likums par administratīvām tiesām. Satversmes sapulces likums. Waldības Wehstnesis, 1921. 21. marts, nr.64., 1-2. lpp.
Noteikumi par valsts, sabiedrisku un rūpniecības ēku būvju projektu sastādīšanu un apstiprināšanu. Valdības Vēstnesis. 1923. 26. aprīlis. Noteikumi par jaunbūvju un remontdarbu izvešanas un uzraudzības kārtību pie valsts, sabiedriskām un rūpniecības ēkām. Valdības Vēstnesis. 1923. 8. maijs, nr.96.
Ar 1922. gadu pēc atsevišķiem ministru kabineta izdotiem noteikumiem. No: Pārskats par iekšlietu ministrijas darbību 1922. gadā. Valdības Vēstnesis, 1923. 20. janvāris.
Pārskats par iekšlietu ministrijas darbību 1922. gadā. Valdības Vēstnesis, 1923. 20. janvāris.
Obligatoriskie pagaidu noteikumi par būvēm Daugavpils apriņķī. Valdības rīkojums. Valdības Vēstnesis, 1922. 5. maijs, nr.99., 1. lpp.
Piemēram, pieminekļu aizsardzībai 1923. gada 26. jūnijā tika pieņemts likums, kam 1932. gadā pievienojās noteikumi par Pieminekļu valdi un Folkloras krātuvi. No: Likumu un Ministru kabineta rīkojumu krājums, nr.27/84; 32/199; 32/200.
Likums par būvniecības pārzināšanu: LR likums, Likumu un ministru kabineta noteikumu krājums, 13. burtnīca, 1927. gads 20. jūnijs; ar tiem tiek atcelti Noteikumi par būvniecības un būvtehnikas lietu pārzināšanu.
Noteikumi par valsts, sabiedrisku un rūpniecības ēku būvju projektu sastādīšanu un apstiprināšanu. Valdības Vēstnesis, 1923. 26. aprīlis, nr.88., 1. lpp.; Noteikumi par jaunbūvju un remontdarbu izvešanas un uzraudzības kārtību pie valsts, sabiedriskām un rūpniecības ēkām. Valdības Vēstnesis, 1923. 8. maijs, nr.96.
Noteikumi Rīgas pilsētas administratīvās robežās ierīkojamām elektrības ietaisēm. Valdības Vēstnesis, 1934. 17. decembris, nr.286., 4.-6. lpp.
Saistoši noteikumi par atklātu grāvju ierīkošanu, uzturēšanu un tīrīšanu Ainažu pilsētas administratīvās robežās. Valdības Vēstnesis, 1927. 8. februāris, nr.30., 1. lpp.
Saistošie noteikumi par skursteņu un citu dūmvadu slaucīšanu Talsos. Talsu pilsētas domes 1933. gada 8. maija sēde. Valdības Vēstnesis, 1934. 31. maijs, nr.118., 5. lpp.
Tieslietu ministra H. Apsīša runa radiofonā 1934. gada 13. jūlijā. Valdības Vēstnesis, 1934. 16. jūlijs, nr.155, 1. lpp.
Talsu pilsētas pagaidu saistošie būvnoteikumi. Valdības Vēstnesis, 1925. 9. decembris, nr.276.; Obligatoriskie pagaidu noteikumi par būvēm Daugavpils apriņķī. Valdības Vēstnesis, 1922. 5. maijs, 1. lpp.
gadā tika izdots Pilsētu zemju likums un Noteikumi pilsētu apbūves un izbūves plānu izstrādāšanai un izstrādāšanas kārtībai. 1923. gadā bija pieņemti vispārējie noteikumi par valsts, sabiedrisko un rūpniecības ēku projektu izstrādāšanu un apstiprināšanu, bet 1927. gadā – likums par būvniecības pārzināšanu. 20. un 30. gadu mijā parādījās virkne noteikumu par atsevišķu celtņu tipu un ēku daļu izveidojumu.
Zemkopības ministrs J. Kauliņš 1934. gadā norādīja, ka valstī veicināma ugunsdroša būvniecība visās dzīves nozarēs, izlietojot akmeņus, ķieģeļus, kaļķi, cementa izstrādājumus, proti, vietējos būvmateriālus. No: Zemkopības ministra J. Kauliņa runas radiofonā 1934. gada 15. jūnijā. Valdības Vēstnesis, nr.133., 2.lpp.
Krastiņš J. Latvijas Republikas būvmāksla. Rīga: Zinātne,1992., 17.-18. lpp.
Vecauces miesta obligatoriskie noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1922. 10. maijs, nr.103., 5.l pp.; Saldus pilsētas obligatoriskie sanitārie noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1923. 12. janvāris, nr.9., 5. lpp.; Saistošie noteikumi par sētu tīrību, samazgu bedru un cūku staļļu būvēm Valmieras pilsētā. Valdības Vēstnesis, 1925. 26. augusts, nr.189., 3. lpp.
Vecauces miesta obligatoriskie noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1922. 10. maijs, nr.103., 5. lpp.
Obligatoriski noteikumi par tirgoschanos ar gaļu, gaļas produktiem un gaļas tirgotawu eekahrtu Rigas juhŗmalas pilsētā. Waldibas Wehstnesis, 1921. 7. maijs, nr.100.
Saistoši noteikumi par obligatorisku pievienošanos Rīgas pilsētas sistemātiskās kanalizācijas tīklam. Valdības Vēstnesis. 1924. 13. novembris, nr.259., 2.-3. lpp.
Jelgavas būvnoteikumi, saistoši pilsētas administratīvās robežās privātām personām, Jelgavas pašvaldībai un valsts iestādēm, ja nav paredzēti izņēmumi. Jelgavas pilsētas valdes 1934. gada 29. augusta sēdes noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1934. 4. decembris, nr.275., 2.-4. lpp.
Pilsētu pašvaldības likums: LR likums. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 18. burtnīca, 1939. 12. jūlijs.
Civillikums: Latvijas Republikas likums. Valdības Vēstnesis, 1937. 20. februāris, nr.41.
Civillikuma 1084. pants.
Vispārīgie būvdarbu noteikumi. Valdības Vēstnesis, 1940. 6. februāris.
Saistoši noteikumi par privātu būvdarbu uzsākšanu. Valdības Vēstnesis, 1940. 6. februāris, nr.30., 1.-2. lpp.
Ventspilī, Dobelē, Cēsīs, Madonā – 8 metri, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Kārsavā – 9 metri, Ludzā – 13 metri.
Krastiņš J. Latvijas Republikas būvmāksla. Rīga: Zinātne,1992., 69. lpp.
Par būvniecības, būvindustrijas, arhitektūras un komunālās saimniecības jautājumos pieņemto republikas Valdības lēmumu un rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem: LR Ministru Padomes 1993. gada 22. aprīļa lēmums Nr.201. Pieejams: http://www.akti. lv/naiser/text.cfm?key=0126041993042200201 [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve LBN 100. Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1992. gada 28. decembra pavēle Nr.118. Ziņotājs, 1992. 31. decembris, nr.51.
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra spriedums lietā Nr.2009-09-03, 16.1. punkts.
Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve LBN 100. Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1992. gada 28. decembra pavēle Nr.118. Ziņotājs, 1992. 31. decembris, nr.51. Stājās spēkā 1992. gada 28. decembrī, zaudējis spēku 2006. gada 1. janvārī. 1. punkts.
Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra spriedums lietā Nr.2009-09-03, 16.1. punkts.
Likums tika pieņemts bez debatēm. No: Latvijas Republikas 5. Saeimas sēdes 1995. gada 10. augusta stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_955/st1008.html [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Būvniecības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1995. 30. augusts, nr. 131.
Grozījumi Būvniecības likumā: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 20. marts, nr. 44., 11. pants.
Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos. Litvins G., Markovskis K., Renner E., u. c. Rīga: sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2008., 6. lpp.
Meiere S. Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem. Latvijas Vēstnesis, 2001. 13. februāris, 2001. gada 20. februāris.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi. Ministru kabineta 2004. gada 13. janvāra noteikumi Nr.34. Latvijas Vēstnesis, 2004. 30. janvāris, nr.16.
Par pagasta pašvaldību: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likums. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990. 9. martā, nr.10, 4. panta ceturtā daļa; Par pilsētu pašvaldību: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likums. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes un valdības Ziņotājs, 1990. 9. marts, nr.10.
Vispārīgie būvnoteikumi. Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr.112. Latvijas Vēstnesis, 1997. 4. aprīlis, nr.88., 39. punkts.
Kūle L. Telpiskās attīstības veicināšana, veidojot kopīgu izpratnes telpu (COMMIN). II. Teritorijas plānošana Latvijā. Pieejams: http://commin.org/upload/Latvia/LV_Planning_System_in_ Latvian.pdf [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi; Ministru kabineta 1997. gada 2. septembra noteikumi Nr.309. LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1997., nr.19.; Vides aizsardzības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2006. 15. novembris, nr.183.
Par vides aizsardzību: LR likums. LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1991. 29. augusts, nr.33. 5. panta 8 punkts (zaudējis spēku).
Par būvniecības nacionālo programmu. Ministru kabineta 2002. gada 30. augusta rīkojums Nr.478. 1. punkts. Latvijas Vēstnesis, 2002. 04. septembris, nr.125.
Steķe M. Klusa ainaviska pilsēta ģimenēm. Pieejams: http://www.lanidalv/lv/information/press/archive/?id=45 [aplūkots 2013. gada 29. aprīlī].
Īpaša ekonomiskā aktivitāte jau sākotnēji bija vērojama Liepājas, Ventspils, Rīgas rajonos un Jūrmalā. Būtiska būvniecības aktivitāte novērota Lapmežciemā, Apšuciemā, Plieņciemā, Mērsragā, Upesgrīvā, Kaltenē, Rojas pilsētā, Žocenē. No: Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam (informatīvā daļa) 1.1. punkts. Pieejams: http:// www.polsis. mk.gov.lv/view.do?id=3634 [aplūkots 2018. gada 01. martā] 3.2. punkts, 3.3. punkts.
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam (informatīvā daļa) 1.1. punkts. Pieejams: http:// www.polsis. mk.gov.lv/view.do?id=3634 [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Aizsargjoslu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis. 1997. 25. februāris, nr.56/57.; Latvijas Republikas 6. Saeimas ziemas sesijas septītā (ārkārtas) sēde 1997. gada 5. februārī. Stenogramma. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/st_97/st0502.html [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Piemēram, 2002. gadā diskusijas izraisīja Aizsargjoslu likuma grozījumi par to, ka krasta kāpu aizsargjoslā nav pieļaujama jaunu ēku un būvju celtniecība, izņemot jau esošo ēku rekonstrukciju. Priekšlikums atbalstu neguva. No: Grozījumi Aizsagjoslu likumā: LR likums. Latvijas Vēstnesis 2002. 12. marts, nr.39.; Īvāns D. Spītības hronika. Pieejams: http: www.ir.lv/2013/2/5/spitibashronika [aplūkots 2013. gada 29. aprīlī]; Kārkliņa G. Mūsdienīga būvniecība roku rokā ar vēstures mantojumu. Pieejams: http: www.mmp.multiprese.lv/index.php?n=588&a=8744 [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Declaration of the United Nations Conference on the Human Environment. Pieejams: http: www.unep.org/Documents.Multilingual/Default. asp?documentid=97&articleid=1503 [aplūkots 2018. gada 01. martā].
United Nations Conference on Environment&Development Rio de Janerio. Agenda 21. Pieejams: http: www.sustainabledevelopment. un.org/content/documents/Agenda21.pdf [aplūkots 2018. gada 01. martā].
Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002. 26. aprīlis, nr.64.
Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 23. oktobris, nr.308/312.
Likums par vides aizsardzību: Latvijas Republikas likums. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991. 29. augusts, nr.33/34.
Būvniecības likums. Latvijas Vēstnesis, 146, 30.07.2013.
Turpat.
Turpat.
Turpat.
Turpat.
Grozījumi Būvniecības likumā. Latvijas Vēstnesis, 140, 18.07.2014. [aplūkots 2018. gada 01. martā].
