MOTOR COORDINATION DIFFICULTIES IN CHILDREN WITH LEARNING DISABILITIES
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2016vol3.1434Keywords:
Learning disabilities, motor coordination difficulties, movement activity in classroomAbstract
Nowadays increasing the number of children with learning disabilities in comprehensive schools of Latvia, so it is necessary preventive measures during schooltime. One of the support measures are short movement activity in academic lessons. The aim of article is theoretical analyze the correlations between motor coordination difficulties and the child's academic achievement and find out primary school teachers' views on possible support for children with learning disabilities. Main findings – development of motor coordination in children of primary schools is effective when using short movement breaks in classroom. Research methods: analysis of scientific and methodological literature, a survey of primary school teachers from Riga (88 respondents), data collection and analysis.
Downloads
References
Centrālās statistikas pārvalde. Retrieved from http://www.csb.gov.lv/?lng=en
Geske, R. (2005). Bērna bioloģiskā attīstība. Rīga: RaKa
Gubbay, S. S. (1975). Clumsy children in normal schools', Medical Journal of Australia 1., 223–226.
Hudson, P.J.A. (2014). Practical Guide to Congenital Developmental Disorders and Learning Difficulties. Routledge,
Jansone, R., Bula-Biteniece, I., Kalniņa, L., Tripāne, T. (2011). Vingro kopā ar mani! Stājas vingrinājumi pirmsskolā un sākumskolā. Valsts izglītības satura centrs, Retrieved from http://ej.uz/rac5
Jansone, R., Krauksts,V. (2005). Sporta izglītības didaktika skolā. Rīga: RaKa.
Kirby, A., Drew, S. (2003). Guide to Dyspraxia and Developmental Coordination Disorders. David Fulton Publishers Ltd.
Laszlo, J.I., Sainsbury, K.M. (1993). Perceptual-motor development and prevention of clumsiness. Psychol Res.
Lerner, J.W., Johns, B. H. (2014). Learning Disabilities and Related Disabilities: Strategies for Success. 13-edition, Cengage Learning.
Lewis, R.B., Doorlag, D.H. (1987). Teaching special students in the mainstream, 2-edition. Columbus, OH: Merrill.
Lūse, J., Miltiņa, I., Tūbele, S. (2012). Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: RaKa.
Ministru kabineta noteikumi nr. 709. 1. pielikums. Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai. Retrieved from http://ej.uz/hqhq
Portwood, M. (1999). Developmental Dyspraxia Identification and Intervention. A Manual for Parents and Professionals. David Fulton Publishers
Puškarevs, I., Golubeva, A. (1999). Bērna attīstība. Lielvārde: Lielvārds.
Raščevska, M., Raževa A., Martinsone, B., Tūbele, S., Vucenlazdāns, P., Vazne, Ž. (2010). Skolotāju aptaujas par skolēnu mācīšanās darbību un uzvedību (SASMDU) ticamība un validitāte. ESF projekts „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” Rīga: Kserokopija.
Sibley, B. A., & Etnier, J. L. (2003). The relationship between physical activity and cognition in children: A meta-analysis. Pediatric Exercise Science, Human Kinestics Publishers, Inc.
Slimību profilakses un kontroles centrs. Retrieved from http://ej.uz/84kh
Smukā, I. (2011). Pedagoģiskā mijiedarbība un skolēnu fiziskā aktivitāte. Promocijas darbs. Retrieved from http://ej.uz/ht34
Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, 10. redakcija (SSK - 10). Retrieved from http://ej.uz/axy9
Svence, G. (1999). Attīstības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.
Бернштейн, Н. А. (1990). Физиология движений и активность. Москва: Наука.
