THE FORMING OF CASTELLUM-TYPE CASTLES AND FOUR-UNIT BUILDING COMPLEXES WITH CHAPELS IN SECULAR POWER CENTRES OF COURLAND AND THE STATE OF THE TEUTONIC ORDER

Silvija Ozola

Abstract


In the noble families houses, a sacral room or a separate volume made for relics’ storage or prayers started to call the chapel (German: Kapelle, Latin: capella). The name for this building type was borrowed from the Latin words cappa, capa. The knights for implementation of its policy on conquered lands inhabited by the Balts founded economically independent castles of stone that included chapels. According to regulations of castellum’s planning, the chapel had to be situated on the east side of the structure. In Livonia and the State of the Teutonic Order, the location of castles and cult buildings influenced layouts of town centres. Research goal: analysis the impact of cult buildings on layouts and spatial structures of castles and fortified centres to determine common and different characteristics in Livonia and the State of the Teutonic Order. Research problem: the influence of sacred buildings’ location on layouts of castles, built by the Teutonic Order. has not well researched. Research novelty: structures of the Teutonic Order’s fortresses are studied in the context of Italian architecture. Research methods: studies of urban planning cartographic materials, archive documents, projects, published literature and inspection of buildings in nature.

 


Keywords


castle; chapel; Livonia; medieval town; the State of the Teutonic Order

Full Text:

PDF

References


Anstalt, W. (1904). Schloss Marienburg. Erdgeschloß. Leipzig: Wagner & Debes.

Amelung, F. (1886). Baltischer kulturhistorischer Bilderatlas. Dorpat: Schnakenburg Werlag.

Benninghofens, F. (2011). Pilis kā galvenie atbalsta punkti vēlo viduslaiku aizsardzības sistēmā Vācu ordeņa valstī Prūsijā un Livonijā. In Latvijas viduslaiku pilis, VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (9–51). Rīga: Latvijas vēstures institūts.

Benninghoven, F.W. (1996). Zur Geschichte des Deutschen Ordens, der Stadt Danzig, des Klosters Oliva und zur Erberung Ostpreussens 1945 Unzensierte Nachtr. zur Ostforschung. Berlin: Selbstverlag.

Boockmann, H. (1981). Der Deutsche Orden. Zwölf Kapitel aus seiner Geschichte. München: Beck.

Caune, A. (2014). Arheoloģiskā pētniecība Latvijas 13. – 16. gs. mazpilsētās. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Part A, Volume 68, Nr. 5–6, 4–22.

Caune, A., & Ose, I. (2004). Latvijas viduslaiku pilis, IV. Latvijas 12. gadsimta beigu–17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Clasen, K.H. (1927). Die Deutschordensburg Lochstedt. Königsberg: Gräfe und Unzer Verlag.

Clasen, K.H. (1927). Die mittelalterliche Kunst im Gebietedes Deutschordensstaates Preußen. Die Burgbauten. Königsberg: Weidlich Reprints.

de Dusburg, P. Chronicon Terrae Prussiae.

Dirveiks, I. (2004). Ventspils Livonijas ordeņa pils būvvēstures agrīnais periods. 13. gs. otrā puse–14. gadsimts. Ventspils Muzeja Raksti IV, 133–172.

Dzenis, A. (2011). Vēstures ziņas par Kandavas pili un Pulvertorni. In Latvijas viduslaiku pilis, VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (291–322). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Dzenis, A., & Dzene, I. (2015). Kuldīgas pils – senās Kurzemes sirds. Kuldīga: Kuldīgas novada muzejs.

Fenske, L., & Militzer, K. (1993). Ritterbrueder in livländischen Zweig des Deutschen Ordens. Koeln-Weimar-Wien: Böhlau.

Fromholds-Treijs, V. (2005). Kuldīgas komturejas pils rekonstrukcijas mēģinājums. In Latvijas viduslaiku pilis, V. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (228–264). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.

Grēviņa, A. (1936). Viduslaiku pils. In Jaunais Zinātnieks Nr. 45. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgāds.

Guerquin, B. (1984). Zamki w Polsce. Warszawa: Arkady.

Herrmann, C. (2007). Mittelalterliche Architektur im Preussenland: Untersuchungen zur Frage der Kunstlandschaft und -geographie. Petersberg: Michael Imhof Verlag.

Kajzer, L., Kołodziejski, S., & Salm J. (2001) Leksykon zamków w Polsce. Warszawa: Wydawnictwo Arkady.

Karlsons, Ž. (1936). Ordeņa laikmets Latvijā. In Jaunais Zinātnieks Nr. 46. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgāds.

Kranz-Domasłowska, L. (2013). Double cities in the Teutonic state on the example of Toruń. In RIHA Journal 0068, 8 March.

Ķaune, N. (1936). Vecā Jelgava. In Jaunais Zinātnieks Nr. 62. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgāds.

Lancmanis, I. (2010). Jaunatklājumi par veco pili un Jelgavas panorāma ap 1700. gadu. In Senā Jelgava. Rīga: Neputns, 72–100.

Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma = Abbildungen der Livländischen Burgen im Album des Marquis Paulucci. (2008). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

von Löwis of Menar, K. (1922). Burgenlexikon für Alt-Livland. Riga: Walters und Rapa.

Lūsēns, M. (2002). Ventspils Livonijas ordeņa pils apbūve 13.–16. gadsimtā. Ventspils Muzeja Raksti, II grāmata, 172–182.

Meinarte, A. (2002). Kurzemes pilis un pilsdrupas Hermaņa Frīdriha Vēbera (1761–1833) zīmējumos un akvareļos. In Latvijas viduslaiku pilis, III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā (389–408). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Meiβner, C. (1917). Das schöne Kurland. Ein deutsches Land. München: Piper & Co Verlag.

Milicers, K. (2009). Vācu ordeņa vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC.

Milicers, K. (1994). Bruņinieki Vācu ordeņa Livonijas atzarā: 1237–1562. Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr. 3, 47–55.

Moretti, D. (1831). Plan of San Marco Square in Venice. Quadri, A. (1987) Il Canal grande di Venezia. Venice: Vianello Libri.

Neumann, W. (1887). Grundriss einer Geschichte der bildenden Kunste in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts. Reval: Verlag von Franz Kluge.

Ose, I. (2001). Latvijas viduslaiku pilis, II. Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18. – 20. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Ose, I. (2011). Kapelas un baznīcas Latvijas viduslaiku pilīs. Latvijas viduslaiku pilis, VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm (95–144). Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.

Ozola, S. (2013). Pilsētu un administratīvi politisko centru plānojums un apbūve Rietumlatvijas teritorijā no 13. līdz 16. gadsimtam. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa, 67. sējums, 4–22.

Ozola, S. (2018a). The Impact of Catholic Monastery Church Building on Cistercian Monastery Formation in Livonia and the State of the Teutonic Order during 13th and 14th Century. Landscape Architecture and Art, Volume 12, 23–43. DOI: 10.22616/j.landarchart.2018.12.07

Ozola, S. (2018b). The Tower House – the Strategically Significant Component of Power Centres’ Fortified Building Complexes in Livonia and in the Tuetonic Order State during the 13th–14th Centuries. Proceedings of the 60th International Scientific Conference of Daugavpils University. Part C Humanities, 166–198.

Pistohlkors, G. (1994). Deutsche Geschichte in Osten Europas: Baltische Länder, Volume 4. Berlin: Siedler Verlag.

Radetzky, J. (1841). Denkmaler aus der Vorzeit Liv, Ehst und Kurlands. In Ein Beitrag zur Geschichte der Ritterburgen und Kloster der Ostsee-Provinzen, (140–149). Riga.

Schlippenbach, von U.F. (1809). Malerische Wanderungen durch Kurland. Riga, Leipzig: C.J.G. Hartmann.

Schmid, B. (1921). Die Burgen des Deutschen Ritterordens in Kurland. In Zeitschrift für Bauwesen, (199–238). Heft 7–9. Berlin: Wilhelm Ernst & Sohn.

Schmid, B. (1938) Die Burgen des Deutschen Ritterordens in Preussen. Berlin: Verwaltung der Staatlichen Schlösser und Gärten.

Spārītis, O. (1995). Vācbaltiešu kultūras vērtības Kurzemē. In Kurzeme un kurzemnieki (84–94). Rīga: Latvijas enciklopēdija.

Spekke, A. (2008). Latvijas vēsture. Rīga: Jumava.

Steinbrecht, C. (1888). Die Baukunst des Deutschen Ritterordens in Preußen. Band 2: Preussen zur Zeit der Landmeister. Berlin: Verlag von Julius Springer.

Steinbrecht, C. (1910). Die Baukunst des Deutschen Ritterordens in Preußen. Band 3: Schloss Lochstedt und seine Malereien. Berlin Verlag von Julius Springer.

Šterns, I. (2002). Latvijas vēsture. 1180–1290: Krustakari. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Šterns, I. (1997). Latvijas vēsture. 1290–1500. Rīga: Daugava.

Torbus, T. (2016). The Architecture of the Castles in the Prussian State of the Teutonic Order. In Archaeology and Architecture of the Military Orders. New Studies (219–249). London, New York: Routledge, Taylor & Francis Group.

Torbus, T. (1998). Die Konventsburgen im Deutschordensland Preussen. München: Oklenbourg. DOI.org/10.11588/diglit.43361#0645

Tumler, M. (1954). Der Deutsche Orden im Werden, Wachsen und Wirken bis 1400 mit einem Abriß der Geschichte des Ordens von 1400 bis zur neuesten Zeit. Wien: Panorama Verlag.

Turnbull, S. (2004). Crusader Castles of the Teutonic Knights, Volume 2: The stone castles of Latvia and Estonia 1185–1560. Oxford: Osprey Publishing.

Turnbull, S. (2011). Crusader Castles of the Teutonic Knights. Volume 1: The red-brick castles of Prussia 1230–1466. Oxford: Osprey Publishing.

Tuulse, A. (1942). Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpat: Dorpater Estnischer verlag.

Vartberges Hermaņa Livonijas hronika. (2005). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Vasiljev, J.M. (1986). Latvija. Istoricheskij ocherk. In Pamjatniki iskusstva Sovetskogo Sojuza: Belorussija, Litva, Latvija, Estonija. Spravochnik – putevoditel. Moskva, Leipzig: Izdatelstvo Iskusstvo, VEB Interdruck Leipzig, XL–LVI.

Voigt, J. (1843). Namen – Codex der deutschen Ordens-Beamten, Hochmeister, Landmeister, Großgebietiger, Komthure, Pfleger, Hochmeister-Kompane, Kreuzfahrer und Söldner-Hauptleute in Preussen. Koenigsberg: Bornträger.

Voigt, J. (1857–1859). Geschichte des Deutschen Ritterordens. Berlin: Reimer.

Voigt, J. (1842–1843). Handbuch der Geschichte Preußens bis zur Reformation. Königsberg: Bornträger.

Voigt, J. (1827–1839). Geschichte Preußens von den ältesten Zeiten bis zum Untergange der Herrschaft des Deutschen Ordens. Königsberg: Bornträger.

Wünsch, C. (1960). Ostpreussen. München: Deutscher Kunstverlag.

Zemītis, G. (2005). Arheoloģiskās liecības par Jelgavas pili Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas laikā. In Latvijas viduslaiku pilis, V. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm (185–204). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

s.




DOI: https://doi.org/10.17770/sie2020vol5.4873

Refbacks

  • There are currently no refbacks.