GAME AS FACILITATOR IN DEVELOPMENT OF PHONOLOGICAL PERCEPTION FOR PRESCHOOL CHILDREN
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2016vol3.1432Keywords:
games, phonological perception, plays, preschool, promoteAbstract
Language is the highest form of communication, it’s given only to people and it is very important for children’s psychological development. In 5 – 6 years most of the children all native language’s sounds pronounce correctly, phonological perception is formed, however, not all children have reached an appropriate level of development, therefore compulsory preparatory school program of language acquisition in children creates an aversion to learning.
Disorders of fonological perception are very complicated and require a lot of serious and patient work in the intervention.
In 5 – 6 years of age, children are active, open, spontaneous, curious and very persistent. At this age closest activities for children are plays and games and in these activities they acquires their own life experience.
References
Drewes, A. A., Schaefer, C. E. (2010). School – Based Play Therapy (pp. 3 -17). John Wiley & Sons, Inc. New Jersey.
Dunn, O. (1991). Beginning English with Young Children. London.
Elisone D., Greja Dz. (1996). 365 radošo spēļu dienas bērniem no 2 gadu vecuma. - R.: “Iljus”.
Friedrich von Sciller, J. C. (1794). Letters upon the Aesthetic Education of man. Downloaded from http;//www.fordham.edu/halsall/mod/schiller-education.html (Modern History Sourcebook).
Froebel, F. (1907). Education of man (pp. 40 – 93). Downloaded from http://catalog.hathitrust.org (Haiti trust Digital Library).
Golubina, V. (2007). Pirmsskolas skolotāja rokasgrāmata. Rīga: Izglītības soļi.
Kalniņa, V., Skrube, Dz. (1983). Pirmsskolas vecuma bērnu valodas attīstīšanas metodika. Rīga: Zvaigzne.
Kāposta, I. (1993). Didaktiskā spēle kā skolēnu mācību motivācijas veidotājs faktors. Latvijas Universitāte.
Miltiņa, I. (2005). Skaņu izrunas traucējumi. Rīga: RaKa.
Plotnieks, I. (1988). Psiholoģija ģimenē. Rīga: Zvaigzne.
Skujiņa V., Beļickis, I., Blūma, D., Koķe,T., Blinkena, A. (2000). Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC.
Skujiņa, V., Anspoka, Z., Kalnbērziņa, V., Šalme, A. (2011). Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Jelgavas tipogrāfija.
Šēnveilers, R., Ptoks M. (2001). Foniatrija un pedagoģiskā audioloģija. Rīga: Rasa ABC.
Tūbele, S. (2002). Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: Raka.
Tūbele, S. (2008). Disleksija vai lasīšanas traucējumi. Rīga: RaKa.
Valsts izglītības satura centrs, (2011). Bērns sešu gadu vecumā: no rotaļām līdz mācībām. Downloaded from www.visc.gov.lv
Veselības ekonomikas centrs (2015). Downloaded from http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/
Vigotskis, Ļ. (2002). Domāšana un runa. Rīga: EVE.
Vilka, I. (2014). Fonemātiskās uztveres pilnveidošana pirmsskolas vecuma bērniem ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem. Latvijas Universitāte.
Vygotsky, L. (1966). Play and its role in the Mental Development of the Child. Downloaded from https://www.marxists.org/archive/vygotsky/ .../play.htm
Александрова Т. В. (2005) Живые звуки, или Фонетика для дошкольников. Детство-пресс.
Крайг Г., Бокум (2005). Психология развития (pp. 214 – 492). Питер.
Правдина, O. B. (1973). Логопедия. МockBa, "Просвещение".
Рубинштейн, С. Л. (2000). Основы общей психологии. Питер.
Downloads
Published
Issue
Section
How to Cite
