TRANSITION OF MINORITY SCHOOLS TO TEACHING IN THE STATE LANGUAGE: THE CASE OF POLISH SCHOOLS IN LATGALE
DOI:
https://doi.org/10.17770/er2024.2.8281Keywords:
Polish minority school, Latvian language, learning process, linguistic attitude, teaching in the state languageAbstract
The article examines the Latvian language learning process 1990-2024 in Polish minority schools in Latgale, namely Rezekne Polish State Gymnasium, Daugavpils J. Piłsudski State Polish Gymnasium, Polish primary school named after the Counts Platers in Kraslava. The linguistic attitude of the Polish minority towards Latvian as the state language is emphasized, not only in the school context, but also in the context of the Latgale region. The research was conducted using data obtained in interviews with Latvian language and literature teachers, school principals and acting principal (Krāslava) and content analysis of school documentation. Attention is also drawn to the regulatory enactments, which include the role of the teacher and the Latvian language as a linguistic element in the student's everyday life. In the course of the work, issues related to the transition to education only in the national language were brought up, because September 1, 2024 marks the second year since the introduction and implementation of the "United School" reform in Latvian state educational institutions.
References
Avotiņa, A., Bernāts, G., Geikina, S., Irbe, I., Mūrnieks, A., Stikāne, I. (2020). Kultūra mākslā un māksla kultūrā. Skolotāju izglītības joma: Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā. Latvijas Universitāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Retrieved from: https://core.ac.uk/reader/430165920
IZM (Izglītības un zinātnes ministrija), (2023). Pāreja uz vienotu skolu. Retrieved from: https://www.izm.gov.lv/lv/pareja-uz-vienotu-skolu
MK (2018a). Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" Latvijas Vēstnesis, Nr. 249, 19. decembrī. Retrieved from: https://www.vestnesis.lv/op/2018/249.5
MK (2018b). Valsts valodas likums (1999). Latvijas Vēstnesis, Nr. 428/433, 21. decembrī Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/14740-valsts-valodas-likums
MK (2022) Grozījumi Izglītības likumā Latvijas Vēstnesis, Nr.2022/197.1, 11. oktobrī, Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2022/197.1
MK (1998). Izglītības likums (1998). Latvijas Vēstnesis, Nr. 343/344, 17. novembrī. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
MK (2018c). Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2018). Latvijas Vēstnesis, Nr. 2018/132.19, 4. jūlijā Pieejams https://likumi.lv/ta/id/300102-grozijumi-visparejas-izglitibas-likuma
Puzirevska, I. (21.05.2024). Intervija ar J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktori (2016 – pašlaik), nepublicēts materiāls.
Puzirevska, I. (05.04.2024). Intervija ar Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas otro direktori (2020 – pašlaik), nepublicēts materiāls.
Puzirevska, I. (31.04.2024). Intervija ar Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas pirmo direktori (1993 – 2020), nepublicēts materiāls.
Valsts prezidenta kanceleja (2013). Latvijai un Polijai kopīgas vēsturiskas saiknes un kopīgi nākotnes mērķi. Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/256178-latvijai-un-polijai-kopigas-vesturiskas-saiknes-un-kopigi-nakotnes-merki-2013
Woolard, K. A, Schieffelin, B. B. (1994). Language ideology. Annual Reviews of Anthropology. 1994. 23:55-82. Pieejams: 03-language ideology.pdf (pbworks.com)
Downloads
Published
Issue
Section
How to Cite
